Jumta logi. 150 gadu vēsture

19.gadsimts

 

 

Istaba Hansa Kristiana Andersena (1805-1875) nama bēniņi. Sienas zem jumta ir slīpas, un logi atrodas sienā – šis risinājums apvieno jumta logu principu ar daudz plašāku redzamību. ‘Es varēju vērot baznīcas torni, kas bija saskatāms visā tā augstumā.’

 

 

 

 

 

Jumta loga izgaisota dzīvojamās mājas telpa Francijā, Francisque Poulbot ilustrācija. 19.gadsimtā Vācijas, Francijas un Anglijas pilsētu nabadzīgākie sabiedrības slāņi bieži mitinājās māju bēniņu telpās.

 

 

 

 

Vinsenta van Goga glezna “Lauku mājas pie Aversas” Parīzes d'Orsay muzejā – tajā skaidri saskatāmi stikloti jumti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vecākā rakstiskā liecība par nestandarta logu izmantošanu ir datēta ar 19.gadsimta beigām. Jau toreiz jumta logi tika uztverti kā atsevišķs celtniecības elements.

 

 

 

 

 

1894.gads, Lielbritānija

Lielbritānijā 1894.gadā tiek iesniegts patenta pieteikums slīdošo un vērtņu jumta logu, virsgaismas logu un durvju struktūru uzlabošanai - tas ļauj logus lakot un tīrīt, atrodoties iekštelpās. Šajā pieteikumā ir iekļauts arī plāns jauna tipa jumta logiem, virsgaismām, logiem un durvīm, kuru stiklojums iestrādāts koka rāmī.

 

Pirmais koka jumta logu pagriešanas mehānisma patenta pieteikums.

Vēsturiska liecība (britu patents nr. 1724) par bīdāmu un paceļamu jumta logu, virsgaismas logu un durvju konstrukcijas uzlabošanu; iesniedzis P. Shippobottam.

Tajā pašā gadā divi briti - A. Schmeil un P.Saar – iesniedz vēl vienu patenta pieteikumu virsgaismu konstrukcijas uzlabošanai. Pieteikumā viņi galvenokārt koncentrējas uz vieglu atvēršanu no iekšpuses un ciešāku noslēgšanu, lai pasargātu no sniega un lietus iekļūšanas telpās. Šie virsgaismas logi bija atverami.

 

1896.gads, Vācija

Liecības par jumta logiem Vācijas arhitektūrā ir atrodamas Wertheim ķēdes lielveikalu fotogrāfijās Berlīnē.

20.gadsimts

1924. gads, ASV

Ch. Witnell iegūst jumta ventilācijas lūku dizaina patentu. Šis izgudrojums ļāva ērti atvērt un aizvērt logu tā, lai tas būtu ērti izmantojams dažādu telpu, īpaši šķūņu, klēšu un citu līdzīgu telpu ventilācijai.

1926.gads

Savienotajās valstīs tiek iesniegts jumta logu dizaina patenta pieteikums. Šis dizains palielina aizsardzību pret lietus un sniega iekļuvi telpās pat stipra vēja laikā.

1920. gadi, Eiropa

Tiek patentēti vairāki jumta logu atvēršanas un aizvēršanas veidi.

1927.gads

Vācu kompānija Tischler & Seichter saņem patenta apstiprinājumu jaunam jumta logu atvēršanas un aizvēršanas mehānismam.

1928.gads

F. Tittmann patentē mehānismu jumta loga automātiskai aizvēršanai lietus ūdens pārmērīgas uzkrāšanās gadījumā.

1931.gads

Vācu patenta pieteikumā pirmo reizi tiek lietots termins “jumta logs” attiecībā uz logiem ar eņģēm vērtnes augšā.

1938.gads

Polijas patentu ofisa vēsturiskajos dokumentos atrodams vācieša Bernard Schwarz bēniņu telpas loga patents. Patentā ir aprakstīti divi U formas elementi, kas pārklājās un ir ražoti no keramiska materiāla, kas uzlabo loga izolācijas funkciju. Dokumentā norādīts, ka gadu iepriekš, 1937.gadā, šis pats izgudrojums tika pieteikts arī Vācijā.

 

Vēstures avoti liecina, ka kopš 19.gadsimta beigām patenti ir tikuši apstiprināti vairākiem risinājumiem, kas attiecināmi uz jumta logu dizainu un funkcionalitāti. Respektīvi, šādi logi bija zināmi un tika izmantoti gan dzīvojamās, gan komerciālās telpās. Tos izmantoja ne tikai telpas izgaismošanai, bet arī ventilācijai, kas bija iespējama pateicoties dažādajiem logu atvēršanas režīmiem.

 

1970. gadi

Jumta logi īpašu popularitāti iegūst 1970. gados. Tos masveidā sāk ražot dāņu kompānija Velux un vācu kompānijas Roto, Blefa un Braas. Tāpat jumta logus ražoja arī Francijā, Itālijā un Spānijā.

 

1990.gadi

Jumta logu tirgus attīstība Centrāleiropā un Austrumeiropā – galvenokārt Čehijā, Ungārijā un Slovākijā.

 

1991.gads

Polijā tiek nodibināts uzņēmums FAKRO, kurš strauji kļūst par nozares līderi un rada jaunus standartus jumta logu tirgū.

 

 

 

Jumta logi šodien

Mūsdienās starptautiskajā tirgū galvenie spēlētāji ir trīs uzņēmumi: dāņu Velux, poļu FAKRO un vācu ROTO. Citas vērā ņemamas kompānijas: Claus, Faelux, Inlux un Axel (Itālija), Okfel (Slovēnija), Fenestra, Kubeso, Zima, Solára (Čehija), OKPOL, Oman (Polija), Keylite (Lielbritānija), Andersen (ASV), Colambia (Kanāda), AHRD (Ķīna), Folis (Dienvidāfrikas Republika), Induro (Spānija), Tostem, YKK un Panasonic (Japāna). Neviena no tām gan neaizņem vairāk kā 1% no tirgus daļas.

Mūsdienu jumta logu dizains būtiski atšķiras no pirmajiem prototipiem. Mūsdienās klienti sagaida modernus un nestandarta risinājumus. Kompānijas sacenšas savā starpā, lai nodrošinātu šo pieprasījumu. Par to liecina lielais patentu iesniegumu skaits šajā nozarē.

FAKRO ir vairāk kā 100 patentu pieteikumu un modeļu autors. Kopš savas darbības uzsākšanas šis Polijas uzņēmums ir ievērojami paplašinājis jumta logu patentu klāstu.

Visizplatītākie no jumta logu kompāniju piedāvātajiem produktiem ir logi ar eņģēm vērtnes vidū dažādās to variācijās. Bez šiem koka logiem pastāv arī PVC logi, logi ar paceltu pagrieziena asi, logi ar eņģēm augšdaļā, balkona logi, energoefektīvie logi un logi plakaniem jumtiem.

FAKRO, būdama viena no inovatīvākajām Polijas kompānijām, ir devusi īpaši lielu ieguldījumu jumta logu nozarē.

FAKRO ir pašiem savs izpētes un inovāciju centrs, kurā strādā vairāk nekā 100 inženieri. FAKRO pieder vairāk nekā 100 patentu pieteikumi. Kompānija eksportē ne tikai jumta logus uz daudzām pasaules valstīm, bet piedāvā arī poļu inženieru radošos risinājumus.

Pateicoties FAKRO mūsdienās Polija ir viena no industrijas vadošajām valstīm un poļu ražotāji tiek uzskatīti par labākajiem nozares speciālistiem. Dinamiskā kompānijas attīstība ir mudinājusi tādus ražotājus kā dāņu Velux un vācu ROTO pārcelt savas ražotnes uz Poliju.

Šodien Polija ir vispasaules līderis jumta logu ražošanā. Katrs trešais jumta logs pasaulē ir ražots Polijā.